Bet kaa atrast dziivesvietu? Taapat kaa Latvijaa arii sheit meklee caur pazinjaam. Var arii dazjaadaas maajas lapaas vai aviizees skatiities sludinaajumus. Var arii iestaaties dziivoklju kooperatiivos, tad Tu vari iestaaties rindaa uz noteiktiem dziivokljiem un iire ir zemaaka nekaa ireejot no privaatpersonaam. Århusaa piemeeram vairaaki dziivoklju kooperatiivi ir apvienojushies un tu par 100-200 kronaam gadaa vari buut kooperatiiva biedrs.

Iegaadaajoties dziivokli Daanijaa var sastapties ar fenomenu – andelsbolig, t.i. ka visai maajai ir kopigs krediits un Tu nopeerkot iires tiesiibas dziivoklim atmaksaa dalju no maajas krediita. Jo krediits mazaak, jo augstaaka cena iires tiesiibaam utt.

Un protams krediiti maajas vai dziivoklja pirkshanai: krediitiestaadees Tu vari sanjemt 80 %no iipashuma veertiibas, atlikushie 20 % vai nu Tev ir jaabuut pasham vai arii ir jaaiznjemas bankaa uz augstaakiem procentiem.

Ieshana pie aarsta, vecmaates, ultrasonograafijas un analiizes gruutnieciibas laikaa ir bez maksas, ja Tev ir Daanijas personas kods. Sievietei arii par dzemdiibaam, narkozeem un gultas vietu nav jaamaksa (bet ja viirs grib palikt pa nakti un arii eest, tad vinjam gan ir drusku jaasamaksaa).

Ja beernam viens no vecaakiem ir Daanijas pilsonis, tad beerns var sanjemt Daanijas pilsoniibu. Ja vecaaki ir preceejushies tad tas notiek automaatiski.

Vecaakiem ir beerns jaaregjistree savas draudzes bazniicas kantorii (“sogn, kirkekontor”), lai beerns vareetu sanjemt dzimshanas aplieciibu un vaardu (bet ar to var nesteikties, tas ir jaaizdara 6 meeneshu laikaa peec dzemdiibaam). Personas kodu pieskjir dzemdiibu namaa.

Ja Tu veelies, lai tavam beernam buutu vieta noteiktaa siliitee, beernu daarzaa vai skolaa, tad Tev beerns ir jaapieraksta rindaa. Berns var apmekleet siliiti vai beernu daarzu 25, 35 vai 45 stundas nedeeljaa (katram modulim sava cena). Beerns var arii tikt pieskatiits liidz 3 gadu vecumam pie aukliites (dagpleje), kurai parasti ir 3-4 beerni pieskataami vienlaicigi.

Beernu pabalstu Tu sanjem reizi trijos meeneshos (ap 20.datumu). Pabalsts meenesii ir drusku vairaak kaa 1000 kronas (beerniem liidz 2 gadu vcemuam, peec tam pabalsts ir mazaaks). Ja Tu esi viena pati ar beernu tad Tu vari sanjmet papildus papabalstus un atlaides samaksaam par beernu daarzu utt.

Atceries vienmmer, ka Tev ir jaanosleedz darba liigums. Jo tikai, ja Tev ir liigums Tev var probleemu gadiijumaa paliidzeet.

Daanijaa atshkjiriibaa no Latvijas darba deveejs NEMAKSAA sociaalaas iemaksas par Tevi automaatiski. Ja tu veelies bezdarba gadiijumaa sanjemt pabalstu, tad Tev sava arodbiedriibaa neskaitot biedru naudu ir jaamaksaa arii katru meenesi noteikta summa kaa sociaalas iemaksas (A-kasse).

Darba deveeja pienakaums ir maksaat arii “atvaljinaajuma naudas”. KAtru pavasari Tu sanjem  atvaljinajauma naudas karti (feriekort), kuru Tev ir jaaaizpilda un pashreizeejam darba deveejam jaaparaksta. TAd Tu to nosuuti atpakalj uz Atvaljinaajuma naudas kantori. Un peec 9 dienaam tavaa kontaa ir atvaljinaajuma nauda.

Tev tiek atmaksaati arii nodoklji, ja Tu, piemeeram, brauc katru dienu uz darbu vienaa virzienaa vairaak par 23 km, vai ja tu ziedo naudu noteiktaam biedriibaam utt.

Lai snajemtu uztureeshanas atljauju lauliibu gadiijumaa ir dazjaadas iepseejas, par taam vari lasiit jau iepriekshmineetajaa maajas lapaa www.nyidanmark.dk. Notiekti Daanijaa ir stingri. Tebv ir jaabuut vismaz 24 gadus vecam/-ai, lai snajemtu uztureeshanaas atljauju lauliibu gadiijumaa. Paarim ir jaabuut ienaakumiem utt.

Par darba atljaujas sanjemshanu vari arii lasiit tajaa pashaa maajas lapaa. Ir noteiktas profesijas un uznjeamumi, kur darba atljaujas sanjemshana ir aatraaka un vienkaarshaaka. Bet ja tu pats atrodi uznjeemumu,  kursh ir gatavs njemt Tevi darbaa, reekjinies, ka arii Tavam darba deveejam buus jaaizpilda pieteikuma papiiri.

Kad tu esi sanjeemis uztureeshanaas atljauju, tad Tu vari doties uz pashvaldiibu (kommune) lai sanjemtu personas kodu (CPR-nummer) un gjimenes aarstu. Tev tiks izsniegta iipasha karte (sundhedskort), ar kuru tu arii vari doties bez maksas pie aarsta. Gandriiz visaas Daanijas iesteedees Tev luugs uzraadiit sho karti.

Daanji tagad arii paariet uz veinoto Eiropas sisteemu: 3 gadi bakalaurs un 2 gadi magjistrs (daaniski “kandidat”). Maaciibu valoda ir atkariiga no katras programmas, ir programmas, kas ir tikai daaniski, bet citas atkal tikai angliski. Ja veelies studeet daaniski, tad Tev ir jaanokaarto daanju valodas eksaamens Studieprøven (tas neattiecas uz apmainjas studentiem).

Daanju studenti sanjem SU (valsts stipendiju) aptuveni 4500 kronas meenesii. Bet aarzemniekiem to nav tik viegli sanjemt, ir vairakai nosaciijumi, vai nu Tu esi preeceejies vismaz 2 gadus ar Daanijas pilsoni, vai arii pirms studijaam stradaajis Daanijaa vismaz 2 gadus 30 stundas nedelejaa vai arii nodziivojis Daanijaa vismaz 5 gadus u.c.

Bet ja Tu nesanjem stipendiju, tad TU driiksti paraleeli studijaam stradaat, cik vien veelies.

Studenti parasti iiree vairaaki kopaa vienu dziivokli vai arii dziivo kopmiitnees (“kollegiet”). Uz kopmiishu istabinjaam var iestaaties rindaa. Ires maksa ir atkariiga no dazjaadiem faktoriem: vai Tev ir kopiiga virtuve ar citiem vai dziiivo viens utt. Piemeeram, Århusaa kojas vari mekleet un ietsataies rindaa caur maajas lapu www.kollegie8000.dk.

TAd, kad Tu esi esi iestaajusies universitaatee, atceries, ka Tve ir jaanokaarto uztureeshanaas atljauja un jaatiek pie personas koda.

Skolas ir dazjaadas. Dazjas skolas ir vispusiigas un piedavaa pameegjinaat dazjaadus priekshmetus, bet citas skolas pasniedz tikai noteikta veida priekshmetus. Veel citas skolas ir paredzeetas cilveekiem ar iipashaam vajadziibaam utt. Skoleeni dzivo skolaa un eedinaasha arii ir kopiiga. Kura skola ir piemeerota TEV, vari noteikt apmeklejot tautskolu kopiigo maajas lapu.

Eiropas Savieniibas jauno daliibvalstu iedziivotaajiem vairaakaas skolaas ir pieejama taa sauktaa Cirius stipendija, kas sedz 50-99% no izdevumiem. Tomeer Tev pasham ir jaareekjinaas ar kabatas naudu. Tautskolu skoleeni no Austrumeiropas nedriikst paraleeli maaciibaam straadaat.

Iespaidi par tautskolaam ir dazjaadi. Skolaa reizeem kopaa maacaas gan dazjaada vecuma, sociaalaa slaanja un tautiibas cilveeki. Dazjiem ljoti patiik, tie ieguust jaunus draugus un apguust daanju valodu, dazjiem ir gruuti buut tik ilgi prom no maajaam, vai veel dazjiem ir gruuti pierast pie maaciibu formas, kas ir brivpraatiiga. Cik cilveeku tik viedoklju.

www.rejseplanen.dk ir maajas lapa, kuraa var atrast gan vilcienu un autobusu atieshanas laikus un cenas. Vilciena biljetes ir sameeraa dargas, piemeeram, no Kopenhaagenas liidz Århusai vienaa virzienaa biljete maksaa 311 kronas. Bet ja tu esi students vai 16-25 gadus vecs, tad tu vari iegaadaaties atlaizju karti DSB Wildcard, kas ir deriga gadu. Taa dod tev iespeeju iegaadaaties vilciena biljetes par puss cenu no pirmdienas liidz ceturdienai un sestdienaas. Piektdienaas sun sveetdienaas tu sanjem 25% atlaidi. Tu vari sanjemt arii atlaidi uz noteiktiem koncertiem un pasaakumiem.

Ja vilcienaa veelies buut drosh, ka tev buus vieta, tad tev ir jaaiegaadaajas “pladsbillet” (vietas biljete). Peerkot stacijaa taa maksaa 30 kronas, bet peerkot to internetaa DSB maajas lapaa – 20 kronas.

Lai tiktu no vienas Daanijas malas liidz otrai, var braukt arii ar autobusu, piemeeram, studenti var par 105 kronam tikt no Århusas liidz Kopenhagaenai braucot ar Abildskou autobusiem.

Sabiedriskajaa transportaa pilseetaas visizdeviigaak ir lietot meeneshbiljeti vai “klippekort” (biljete desmit braucieniem). Pilseetas ir iedaliitas zonaas un noteiktam zonu skaitam ir attieciigaa biljete, kas ir deriiga noteiktu laiku, taadelej tu vari arii paarseesties ar to pashu biljeti. Braucot bez biljetes, ja tiec piekjerts vari reekjinaaties ar sodu no 500-600 kronaam.

Bet lai tiktu no vienas Daanijas salas liidz otrai ar auto, ir jaareekjinaas ar papildus izdevumiem. Lai shkjersotu Storebeltsbro / tiltu starp Fyn un Sjælland ir jaamaksaa. No Jylland uz Sjææland var tikt arii ar praami.